Mana runa -
Latviešu nacionālistu kopiena - Pērkonkrusts.
Kopienas nepiecieciešamība
''Latviešu Latvija, valsts, kur valdītu godaprāts, darbs un taisnība'' ir GCC idejiskais mērķis un pamatu pamats nebeidzamai cīņai par latviešu tiesībām - būt saimniekiem un noteicējiem pār savas tautas un zemes tālāko likteni.
Mēs nevēlamies vienaldzībā noskatīties mērķtiecīgā latviešu tautas iznīcināšanā zem dažādu lielvaru un globālo organizāciju ekonomiskā un uzspiestās kultūras interešu sloga, nevēlamies kļūt par emigrantiem svešumā, vai vergiem savā dzimtajā zemē.
Šajā un jebkurā citā situācijā pastāv tikai divas iespējas - samierināties un zaudēt, vai cīnīties un uzvarēt, mēs izvēlamies otro, jo tā ir vienīgā iespēja, kas liekas saistoša un pieņemama.
Ņemot vērā stāvokli, kāds ir izveidojies Latvijā, kad ir apdraudētas latviešu tautas izdzīvošanas spējas un līdz ar to jebkādas tālākās attīstības iespējas un nav pārliecības, ka oficiālā valsts vadība ir ieinteresēta, spējīga un griboša izvērtēt esošo situāciju valstī un rīkoties, lai vērstu par labu stāvokli kādā nonākusi latviešu tauta, par savu pienākumu un vēlmi izvirzām rīcību - rīkoties, lai apvienotu vienā kopībā vēl dzīvo darbos apliecināt gribošo un protošo latviešu tautas daļu. Uz šīs izteiktās vēlmes un rīkoties gribas, kā arī nevēlēšanos palikt vienaldzīgiem pamata, nākam ar ierosmi veidot LNKP, kā vienību zem kuras paspārnes varētu sargāt, kopt un veicināt sociālo, ekonomisko pašpietiekamību, aizsardzības spējas, latviešu tautas kultūras mantojumu, kā arī veicināt izglītošanās iespējas.
***
Kas ir kopiena?
Kopiena pēc definīcijas ir cilvēku grupa, kam raksturīgas kopīgas teritoriālas, ekonomiskas, sociālas vai kultūras intereses. Jaunveidojamās LNKP darbības lauks ietvers sevī vēsturiski etnogrāfisko, etnisko latviešu tautas apdzīvoto teritoriju un darbība tiks balstīta uz kopējām ekonomiskām, sociālām un kultūras interesē latviskas kultūrvides saglabāšanai un attīstībai.
Kā būtisks solis ir vērtējams ilgtspējīgas un pašpietiekamas kopienas sekmēšana, kas nebūtu atkarīga no ārējā atbalsta, saglabājot dabas un citu pieejamo resursu produktivitāti un nodrošinot kopienas biedriem līdzvērtīgas iespējas atkarībā no katra ieguldījumiem kopienā un tās darbībā. Kopienai būtu jāapvieno sevī spējas mobilizēt materiālo un sociālo resursu vērtības, aktivitātes, kas nepieciešamas iztikas līdzekļu nodrošināšanai .
Kopienas infrastruktūrā iekļausies jebkura tās biedra (juridiskās vai fiziskās personas) lietošanā vai īpašumā esošie nekustamie īpašumi, kā arī biedrību, organizāciju, kas iekļausies LNKP un LNKP pakļautībā esošo institūciju pieejamie komunikācijas līdzekļi.
Kopienas darbības sekmēšanu un koordinēšanu nodrošinās kopienas ieceltie koordinatori, kas savu darbību balstīs uz savu pārzināto jomu problēmu apzināšanu, risināšanu un novēršanu, bez jebkāda atalgojuma uz brīvprātīgā darba principa.
Kopienas attīstībai svarīgi ir teritoriāli vai uz ieinteresētības pamata vienmēr saskaņota kopienas rīcība, LNKP gadījumā - latviešu kultūrvides saglabāšanai, attīstībai ietverot sevī arī ekonomiskās, sociālās intereses. Lai kopiena spētu pilnvērtīgi attīstīties, tai ir jābūt pašreģenerejošai, spējīgai apzināt savas vajadzības un prioritātes, kā rezultātā tās īstenot ar pašpalīdzības, pieejamo resursu mobilizēšanu un citu nepieciešamo resursu piesaisti, kā piemēram kopienai sasniedzamo un ieinteresēto vietējo iedzīvotāju piesaisti, kā arī vietējo zināšanu, motivācijas izmantošana un gatavību strādāt savas dzīves uzlabošanai.
Kopienai noteikti ir nepieciešama kopējs vienojošs ideoloģiskais, sociālais un kultūras pamats, kas rada piederības sajūtu un novērš nevajadzīgos un liekos iespējamos savstarpējos nesaskaņas konfliktus.
Protams liela nozīme, lai varētu realizēt kopienas mērķus ir kopienas spējai būt aktīvai un darbīgai. Šeit jo svarīgi ir kopienas biedru aktīvai iesaistīšanai stratēģiskajā plānošanā, sadarbības veicināšanā, kopības sajūtas veidošanā, vajadzību noteikšanā, prioritāšu formulēšanā, aktivitāšu un pasākumu attīstīšanā un īstenošanā, kā arī monitoringa rezultātu novērtēšanā tālākam plānošanas procesam.
Kā būtisks solis ir vērtējams ilgtspējīgas un pašpietiekamas kopienas sekmēšana, kas nebūtu atkarīga no ārējā atbalsta, saglabājot dabas un citu pieejamo resursu produktivitāti un nodrošinot kopienas biedriem līdzvērtīgas iespējas atkarībā no katra ieguldījumiem kopienā un tās darbībā. Kopienai būtu jāapvieno sevī spējas mobilizēt materiālo un sociālo resursu vērtības, aktivitātes, kas nepieciešamas iztikas līdzekļu nodrošināšanai .
Kopienas infrastruktūrā iekļausies jebkura tās biedra (juridiskās vai fiziskās personas) lietošanā vai īpašumā esošie nekustamie īpašumi, kā arī biedrību, organizāciju, kas iekļausies LNKP un LNKP pakļautībā esošo institūciju pieejamie komunikācijas līdzekļi.
Kopienas darbības sekmēšanu un koordinēšanu nodrošinās kopienas ieceltie koordinatori, kas savu darbību balstīs uz savu pārzināto jomu problēmu apzināšanu, risināšanu un novēršanu, bez jebkāda atalgojuma uz brīvprātīgā darba principa.
Kopienas attīstībai svarīgi ir teritoriāli vai uz ieinteresētības pamata vienmēr saskaņota kopienas rīcība, LNKP gadījumā - latviešu kultūrvides saglabāšanai, attīstībai ietverot sevī arī ekonomiskās, sociālās intereses. Lai kopiena spētu pilnvērtīgi attīstīties, tai ir jābūt pašreģenerejošai, spējīgai apzināt savas vajadzības un prioritātes, kā rezultātā tās īstenot ar pašpalīdzības, pieejamo resursu mobilizēšanu un citu nepieciešamo resursu piesaisti, kā piemēram kopienai sasniedzamo un ieinteresēto vietējo iedzīvotāju piesaisti, kā arī vietējo zināšanu, motivācijas izmantošana un gatavību strādāt savas dzīves uzlabošanai.
Kopienai noteikti ir nepieciešama kopējs vienojošs ideoloģiskais, sociālais un kultūras pamats, kas rada piederības sajūtu un novērš nevajadzīgos un liekos iespējamos savstarpējos nesaskaņas konfliktus.
Protams liela nozīme, lai varētu realizēt kopienas mērķus ir kopienas spējai būt aktīvai un darbīgai. Šeit jo svarīgi ir kopienas biedru aktīvai iesaistīšanai stratēģiskajā plānošanā, sadarbības veicināšanā, kopības sajūtas veidošanā, vajadzību noteikšanā, prioritāšu formulēšanā, aktivitāšu un pasākumu attīstīšanā un īstenošanā, kā arī monitoringa rezultātu novērtēšanā tālākam plānošanas procesam.
Nepieciešamības gadījumā aktuāla var kļūt sadarbība ar kādu iespējamu partnerorganizāciju, sākumā izvērtējot potenciālos ieguvumus un zaudējumus, bet nekādā gadījumā nepieļaujot nokļūšanu kādas citas organizācijas atkarībā.
Kopienas darbība ir vērsta uz rezultātu sasniegšanu - Latviešu kultūrvides saglabāšanu ietverot sevī kopienas biedru labklājības līmeņa celšanu, sociālās izslēgtības mazināšanu, dzīves kvalitātes (tsk. pārtikas) uzlabošanu, drošību un vides saudzēšanu.
Kopienas darbība ir vērsta uz rezultātu sasniegšanu - Latviešu kultūrvides saglabāšanu ietverot sevī kopienas biedru labklājības līmeņa celšanu, sociālās izslēgtības mazināšanu, dzīves kvalitātes (tsk. pārtikas) uzlabošanu, drošību un vides saudzēšanu.
***
Kopienas darbības virzieni
LNKP ir pirmskara Latvijas Latviešu tautas apvienības - Pērkonkrusts idejiskie mantinieki ar darbību piemērotu mūsdienu situācijai, apstākļiem un vajadzībām.
Patreiz LNKP sevī ietver biedrus - gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas vēlas – grib un var apvienoties vienotam darbam balstītam uz mērķa -'' Par latviešu Latvijas valsti, kur valda godaprāts, darbs un taisnība'' sasniegšanai.
Lai sasniegtu, pietuvoties izvirzītam mērķim ir jāizdala 4 pamatprioritātes - Izglītība, kultūra, sociālā labklājība, aizsardzība – uz kā pamata balstīt kopienas darbību.
''Zināt ir cilvēcīgi, bet dzīties pēc zināšanām ir latviski'' reiz teica E. Brastiņš, tādējādi izceļot izglītošanos, kā tīri mentālu latviešu tautai piemītošu īpašību. Izglītība, izglītošanās mūža garumā ir pamatu pamats pašpietiekamai sabiedrībai, kā arī attīstībai jebkurā dzīves jomā, sfērā un stūŗakmenis labklājībai.
Kopienas mērķis izglītības jomā ir izglītošanās iespēju sniegšana kopienas biedriem visdažādākajās dzīves jomās, sfērās ar konferenču, lekciju, kursu un semināru rīkošanu, ko noteiktu kopienas biedru apzinātās prioritātes, pašiniciatīva un iespējas piesaistīt lektorus no pašu vidus vai ārienes.
Tālākie darbības mērķi kopienā izglītības jomā būtu Tautas skolu dibināšana un attīstīšana, kā arī dažādu ar bērniem, jaunatni saistītu nometņu rīkošana, latviskas kultūrvides saglabāšanā, kopšanā, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšanā.
Tā kā katra tauta veidojusies atšķirīgos apstākļos, patiesa, tautai kalpojoša, kultūra var būt katrai tikai sava, tātad nacionāla. Nepastāv un nevar pastāvēt padomju, amerikāņu, kristiešu, musulmaņu kultūras, bet var pastāvēt, piemēram – latviešu, krievu, poļu u.c. tautu kultūras. Vienādas tās nav un nevar tādas arī būt. Tauta un kultūra ir nedalāmi jēdzieni, ja tauta zaudē savu unikālo sev raksturīgo kultūru, tā kļūst par vieglu laupījumu, paklausīgu darba lopu baru kādām ieinteresētām cilvēku grupām ārpus tautas ar savtīgiem nolūkiem. Kultūra ir tā, kas rada cilvēkam piederības sajūtu pie savas tautas.
Šī iemesla dēļ LNKP mērķi kultūras jomā ir latviskas latviešu kultūrvides saglabāšana un attīstīšana, latviskā estētisma un daiļuma izpratnes kopšana un popularizēšana.
Lai to varētu panākt LNKP uzdevums ir popularizēt, piekopt latviešu tautas tradīcijas, daiļamatniecību un citas tradicionālās mākslas jomas rīkojot mākslas, kultūras un atpūtas pasākumus, svinēt latviešu gadskārtu svinības un godus.
Kā būtisks un vienojošs LNKP ir latviešu tautas vēstures godāšana, rīkojot un piedaloties atceres un piemiņas dienu pasākumos
Patreiz LNKP sevī ietver biedrus - gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas vēlas – grib un var apvienoties vienotam darbam balstītam uz mērķa -'' Par latviešu Latvijas valsti, kur valda godaprāts, darbs un taisnība'' sasniegšanai.
Lai sasniegtu, pietuvoties izvirzītam mērķim ir jāizdala 4 pamatprioritātes - Izglītība, kultūra, sociālā labklājība, aizsardzība – uz kā pamata balstīt kopienas darbību.
''Zināt ir cilvēcīgi, bet dzīties pēc zināšanām ir latviski'' reiz teica E. Brastiņš, tādējādi izceļot izglītošanos, kā tīri mentālu latviešu tautai piemītošu īpašību. Izglītība, izglītošanās mūža garumā ir pamatu pamats pašpietiekamai sabiedrībai, kā arī attīstībai jebkurā dzīves jomā, sfērā un stūŗakmenis labklājībai.
Kopienas mērķis izglītības jomā ir izglītošanās iespēju sniegšana kopienas biedriem visdažādākajās dzīves jomās, sfērās ar konferenču, lekciju, kursu un semināru rīkošanu, ko noteiktu kopienas biedru apzinātās prioritātes, pašiniciatīva un iespējas piesaistīt lektorus no pašu vidus vai ārienes.
Tālākie darbības mērķi kopienā izglītības jomā būtu Tautas skolu dibināšana un attīstīšana, kā arī dažādu ar bērniem, jaunatni saistītu nometņu rīkošana, latviskas kultūrvides saglabāšanā, kopšanā, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšanā.
Tā kā katra tauta veidojusies atšķirīgos apstākļos, patiesa, tautai kalpojoša, kultūra var būt katrai tikai sava, tātad nacionāla. Nepastāv un nevar pastāvēt padomju, amerikāņu, kristiešu, musulmaņu kultūras, bet var pastāvēt, piemēram – latviešu, krievu, poļu u.c. tautu kultūras. Vienādas tās nav un nevar tādas arī būt. Tauta un kultūra ir nedalāmi jēdzieni, ja tauta zaudē savu unikālo sev raksturīgo kultūru, tā kļūst par vieglu laupījumu, paklausīgu darba lopu baru kādām ieinteresētām cilvēku grupām ārpus tautas ar savtīgiem nolūkiem. Kultūra ir tā, kas rada cilvēkam piederības sajūtu pie savas tautas.
Šī iemesla dēļ LNKP mērķi kultūras jomā ir latviskas latviešu kultūrvides saglabāšana un attīstīšana, latviskā estētisma un daiļuma izpratnes kopšana un popularizēšana.
Lai to varētu panākt LNKP uzdevums ir popularizēt, piekopt latviešu tautas tradīcijas, daiļamatniecību un citas tradicionālās mākslas jomas rīkojot mākslas, kultūras un atpūtas pasākumus, svinēt latviešu gadskārtu svinības un godus.
Kā būtisks un vienojošs LNKP ir latviešu tautas vēstures godāšana, rīkojot un piedaloties atceres un piemiņas dienu pasākumos
Sociālā labklājība ir viena no pamatprasībām latviešu tautas demogrāfisko problēmu risināšanai, kā arī veselīgas un pašpietiekamas sabiedrības raksturojušām pazīmēm.
Sociālā - ekonomiskā labklājība sevī ietver sociālās, ekonomiskās aktivitātes, kas ļauj baudīt savu darbu augļus un gūt nepieciešamos iztikas līdzekļus pilnvērtīgai dzīvei.
LNKP sociāli - ekonomisko mērķu sasniegšanai kā prioritārus uzdevumus izvirza pašpietiekamas un ilgtspējīgas kopienas attīstīšanu, kas sevī ietver uzņēmējdarbības attīstīšanu, labdarības pasākumu veicināšanu, pārtikas un dzīves kvalitātes uzlabošanu un pašpalīdzības kases veidošanu kopienas iekšienē.
Kā viena no galvenajām prioritātēm LNKP ir lauksaimniecības veicināšana un attīstīšana ar pamatmērķi apgādāt kopienu ar kvalitatīvu, ekoloģisku pārtiku, kas ražota Latvijā, kopienas ietvaros. Kopienas biedru audzētai, ražotai pārtikai ir nosakāma pirmtiesības attiecībā pret jebkuru citu produktu, kas netiek ražots kopienas iekšienē. Šis princips tiek lietots jebkurā ekonomiskā vai sociālā darbībā pieļaujot vien izņēmumus gadījumos, ja kopiena dotajā mirklī nav spējīga sevi apgādāt ar konkrētu preci vai pakalpojumu.
Pie lauksaimniecības veicināšanas pieskaitāma arī kopienas iekšienē zemnieku radītās produkcijas izplatīšana uz āru un kopienas vajadzību apzināšana, un to risināšana.
Tālākā darbībā plānota uz pašiniciatīvu, nosakot prioritātes un vajadzības, balstītu ražotņu attīstīšana kopējo izvirzīto mērķu sasniegšanai, pēc kooperācijas principa - pārstrādē, tirdzniecībā, loģistikā utt., kas nodrošinātu kopienas biedrus ar plašāku produktu klāstu no kopienas ietvariem, jaunas darba vietas un ienākumus, kā arī ražošanai nepieciešamo resursu apriti kopienas iekšienē.
Bez lauksaimniecības attīstīšanas uz līdzīgiem principiem kopienā ir attīstāma jebkura cita ekonomiskā joma, nozare, ko nosaka kopienas vajadzības , iespējas un ieinteresētība no kopienas biedriem.
Kā viens no kopienas attīstības principiem ir nosakāms barteris un tā veicināšana kopienas ietvaros, lai apietu tādas parazītiskas institūcijas kā bankas , utt...
Labdarības pasākumi sevī ietver talku rīkošanas vecbiedriem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļām mātēm un citām kopienas noteiktām atbalstāmām grupām. Kā arī ir iecere veidot centrālo ziedojumu bāzi, dažādu problēmu un likstu novēršanai.
Lai veicinātu pieejamo resursu pārdomātu un efektīvu apsaimniekošanu un pēc iespējas mazāk no kopienas aizplūstu finanšu līdzekļi dažādu birokrātisko aparātu, banku pakalpojumu, kā arī kredīt procentu segšanai, ir nepieciešams izveidot iekšējo pašpalīdzības kasi, kas veiktu finanšu līdzekļu piesaisti kopienai, kā arī veiktu krājaizdevēja funkcijas, kā rezultātā veicinātu lielāku kopienas pašpietiekamību.
Pašpalīdzības kases būtu veidojamas uz lokālā principa, reģionālo nodaļu vai citu interešu grupu ietvaros.
Drošība:
Pašaizsardzības prasmju veicināšana, treniņu organizēšana. Veidot pašaizsardzības vienības, kas iespēju robežās sadarbojas ar Zemsessardzi un Aizsargiem.
Sociālā - ekonomiskā labklājība sevī ietver sociālās, ekonomiskās aktivitātes, kas ļauj baudīt savu darbu augļus un gūt nepieciešamos iztikas līdzekļus pilnvērtīgai dzīvei.
LNKP sociāli - ekonomisko mērķu sasniegšanai kā prioritārus uzdevumus izvirza pašpietiekamas un ilgtspējīgas kopienas attīstīšanu, kas sevī ietver uzņēmējdarbības attīstīšanu, labdarības pasākumu veicināšanu, pārtikas un dzīves kvalitātes uzlabošanu un pašpalīdzības kases veidošanu kopienas iekšienē.
Kā viena no galvenajām prioritātēm LNKP ir lauksaimniecības veicināšana un attīstīšana ar pamatmērķi apgādāt kopienu ar kvalitatīvu, ekoloģisku pārtiku, kas ražota Latvijā, kopienas ietvaros. Kopienas biedru audzētai, ražotai pārtikai ir nosakāma pirmtiesības attiecībā pret jebkuru citu produktu, kas netiek ražots kopienas iekšienē. Šis princips tiek lietots jebkurā ekonomiskā vai sociālā darbībā pieļaujot vien izņēmumus gadījumos, ja kopiena dotajā mirklī nav spējīga sevi apgādāt ar konkrētu preci vai pakalpojumu.
Pie lauksaimniecības veicināšanas pieskaitāma arī kopienas iekšienē zemnieku radītās produkcijas izplatīšana uz āru un kopienas vajadzību apzināšana, un to risināšana.
Tālākā darbībā plānota uz pašiniciatīvu, nosakot prioritātes un vajadzības, balstītu ražotņu attīstīšana kopējo izvirzīto mērķu sasniegšanai, pēc kooperācijas principa - pārstrādē, tirdzniecībā, loģistikā utt., kas nodrošinātu kopienas biedrus ar plašāku produktu klāstu no kopienas ietvariem, jaunas darba vietas un ienākumus, kā arī ražošanai nepieciešamo resursu apriti kopienas iekšienē.
Bez lauksaimniecības attīstīšanas uz līdzīgiem principiem kopienā ir attīstāma jebkura cita ekonomiskā joma, nozare, ko nosaka kopienas vajadzības , iespējas un ieinteresētība no kopienas biedriem.
Kā viens no kopienas attīstības principiem ir nosakāms barteris un tā veicināšana kopienas ietvaros, lai apietu tādas parazītiskas institūcijas kā bankas , utt...
Labdarības pasākumi sevī ietver talku rīkošanas vecbiedriem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļām mātēm un citām kopienas noteiktām atbalstāmām grupām. Kā arī ir iecere veidot centrālo ziedojumu bāzi, dažādu problēmu un likstu novēršanai.
Lai veicinātu pieejamo resursu pārdomātu un efektīvu apsaimniekošanu un pēc iespējas mazāk no kopienas aizplūstu finanšu līdzekļi dažādu birokrātisko aparātu, banku pakalpojumu, kā arī kredīt procentu segšanai, ir nepieciešams izveidot iekšējo pašpalīdzības kasi, kas veiktu finanšu līdzekļu piesaisti kopienai, kā arī veiktu krājaizdevēja funkcijas, kā rezultātā veicinātu lielāku kopienas pašpietiekamību.
Pašpalīdzības kases būtu veidojamas uz lokālā principa, reģionālo nodaļu vai citu interešu grupu ietvaros.
Drošība:
Pašaizsardzības prasmju veicināšana, treniņu organizēšana. Veidot pašaizsardzības vienības, kas iespēju robežās sadarbojas ar Zemsessardzi un Aizsargiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru