''Revolūcija pieprasa cīņu un uzbrūkošu rīcību ar itin visiem
pieejamiem ieročiem, ja nevēlaties atstāt valdošām aprindām mazāko
cerības staru sistēmas glābšanai. Izmantojot likumīgos pieejamos
līdzekļus, vienmēr pārsvaru gūs tie, kuru rokās atrodas likums. Ja
vēlaties mainīt likumus, tad jums ir jāiegūst vara pār tiem, bet tas ir
iespējams vienīgi vardarbīgā ceļā...''
Rihards Šēringers
Lai, kas mainītos ir jāmainās un jebkuru vērtību maiņa gan
garīgā, gan fiziskā plaknē prasa cīņu. Savukārt cīņa prasa spēju
novērtēt situāciju un rīkoties atbilstoši tai.
Savukārt cīņa bez mērķiem un ideāliem ir ne tikai absurda,
bet arī bezjēdzīga, tāpat, kā ne ar ko nepamatota agresija. Piedevām
cīņa nevar pamatos tikt balstīta uz emocijām, jo tās var kalpot tikai,
kā īslaicīgi cīņas stimulatori, nevis kā patstāvīgs enerģijas avots
cīņai. Vislielākās vērtības cīņā ir spēja sevī savaldīt emocijas,
saglabāt vēsu prātu, būt aukstasinīgam, līdzsvarotam, kā arī apzināt
savus mērķus un esošos apstākļus, atdot visus savus spēkus šo mērķu
sasniegšanai, lieki tos neizšķiežot nebūtiskos sīkumos, kas tikai novērš
no mērķa un vājina spēkus.
Kompromisu spēles kalpo vien esošo režīmu un sistēmu
saglabāšanai, tamdēļ tikai visur un vienmēr ejot līdz galam,
nesamierinoties ar mazām nenozīmīgām uzvarām pastāv iespēja un tikai
iespēja sasniegt nospraustos mērķus un iegūt jaunus mērķus, jo cīņa ir
mūžīga un nerimstoša.
Lai, ko mainītu visupirms ir jāmainās pašam ir jāapzina savi
ideāli un jādzīvo ar tiem, esot daļai no tiem, ne vien mirkļos, bet
arī ikdienā - mostoties, strādājot, ejot dienas gaitās, esot snaudā...
Sevis mainīšana ir sevis pilnveidošana, vēlme kļūt labākam. Sevis
pilnveidošanā nozīmīga ir gan garīgā, gan fiziskā pilnveidošanās, jo tie
ir nedalāmi jēdzieni, izslēdzot vienu no tiem nebūtisks kļūst arī
otrs.
Vislielākais šķērslis ideālu sasniegšanai ir bailes, jo
bailes paralizē jebkuru saprātīgu, veselīgu domu un saprātu. Tāpēc
jebkādas fobijas ir nepieļaujamas un pārvaramas. Visbiežāk tieši bailes
ir tās, kas cilvēkam liedz uzdrīkstēties cīnīties par savām tiesībām,
tādejādi nevilšus cilvēks kļūst par savu baiļu gūstekni, piedevām tieši
bailes ir tas ierocis, kas kalpo jūsu ienaidniekam un kuru jūs paši
viņam ieliekat rokās.
Nekas, kas nācis vieglu ceļu, nenes tādu gandarījumu un
vērtību, kā tas, kas iegūts cīņā. Cilvēka vērtību nenosaka viņam
piederošās bagātības, privilēģijas vai status, bet gan viņa spēja būt
noderīgam sabiedrībai un tās virzībai nākotnē.
''Visa šī vecā sistēma ir kā kāršu namiņš. Tās pamati ir
lieti melos un ierobežojumos. Tiklīdz centrālais tabu veidotāju kodols
tiks iznīcināts, visa sistēma sabruks. Fakts ir tāds, ka mēs nekad
neatbrīvosimies no šīm važām, ja pieļausim kaut vienu no tabu
pastāvēšanu. Mūsu teorija ir šāda- mums ir pilnībā jāiznīcina vecās
sistēmas ideoloģiskie pamati ar visiem tās radītājiem! Šī mērķa
sasniegšana attaisno jebkurus līdzekļus. Protams, teorija ir viena, bet
kā to izdarīt praksē ir pavisam cits jautājums...''
Mets Koels.
„Mums ir pienākums nosargāt mūsu tautas eksistenci šodien un nodrošināt nākotni mūsu baltajiem bērniem.” /D.Leins
