2012/04/10

Revolūcijas ABC

''Revolūcija pieprasa cīņu un uzbrūkošu rīcību ar itin visiem pieejamiem ieročiem, ja nevēlaties atstāt valdošām aprindām mazāko cerības staru sistēmas glābšanai. Izmantojot likumīgos pieejamos līdzekļus, vienmēr pārsvaru gūs tie, kuru rokās atrodas likums. Ja vēlaties mainīt likumus, tad jums ir jāiegūst vara pār tiem, bet tas ir iespējams vienīgi vardarbīgā ceļā...''
                                                       Rihards Šēringers




 Lai, kas mainītos ir jāmainās un jebkuru vērtību maiņa gan garīgā, gan fiziskā plaknē prasa cīņu. Savukārt cīņa prasa spēju novērtēt situāciju un rīkoties atbilstoši tai.
 Savukārt cīņa bez mērķiem un ideāliem ir ne tikai absurda, bet arī bezjēdzīga, tāpat, kā ne ar ko nepamatota agresija. Piedevām cīņa nevar pamatos tikt balstīta uz emocijām, jo tās var kalpot tikai, kā īslaicīgi cīņas stimulatori, nevis kā patstāvīgs enerģijas avots cīņai. Vislielākās vērtības cīņā ir spēja sevī savaldīt emocijas, saglabāt vēsu prātu, būt aukstasinīgam, līdzsvarotam, kā arī apzināt savus mērķus un esošos apstākļus, atdot visus savus spēkus šo mērķu sasniegšanai, lieki tos neizšķiežot nebūtiskos sīkumos, kas tikai novērš no mērķa un vājina spēkus.
 Kompromisu spēles kalpo vien esošo režīmu un sistēmu saglabāšanai, tamdēļ tikai visur un vienmēr ejot līdz galam, nesamierinoties ar mazām nenozīmīgām uzvarām pastāv iespēja un tikai iespēja sasniegt nospraustos mērķus un iegūt jaunus mērķus, jo cīņa ir mūžīga un nerimstoša.
 Lai, ko mainītu visupirms ir jāmainās pašam ir jāapzina savi ideāli un jādzīvo ar tiem, esot daļai no tiem, ne vien mirkļos, bet arī ikdienā - mostoties, strādājot, ejot dienas gaitās, esot snaudā... Sevis mainīšana ir sevis pilnveidošana, vēlme kļūt labākam. Sevis pilnveidošanā nozīmīga ir gan garīgā, gan fiziskā pilnveidošanās, jo tie ir nedalāmi jēdzieni, izslēdzot vienu no tiem nebūtisks kļūst arī otrs.
 Vislielākais šķērslis ideālu sasniegšanai ir bailes, jo bailes paralizē jebkuru saprātīgu, veselīgu domu un saprātu. Tāpēc jebkādas fobijas ir nepieļaujamas un pārvaramas. Visbiežāk tieši bailes ir tās, kas cilvēkam liedz uzdrīkstēties cīnīties par savām tiesībām, tādejādi nevilšus cilvēks kļūst par savu baiļu gūstekni, piedevām tieši bailes ir tas ierocis, kas kalpo jūsu ienaidniekam un kuru jūs paši viņam ieliekat rokās.
 Nekas, kas nācis vieglu ceļu, nenes tādu gandarījumu un vērtību, kā tas, kas iegūts cīņā. Cilvēka vērtību nenosaka viņam piederošās bagātības, privilēģijas vai status, bet gan viņa spēja būt noderīgam sabiedrībai un tās virzībai nākotnē.


''Visa šī vecā sistēma ir kā kāršu namiņš. Tās pamati ir lieti melos un ierobežojumos. Tiklīdz centrālais tabu veidotāju kodols tiks iznīcināts, visa sistēma sabruks. Fakts ir tāds, ka mēs nekad neatbrīvosimies no šīm važām, ja pieļausim kaut vienu no tabu pastāvēšanu. Mūsu teorija ir šāda- mums ir pilnībā jāiznīcina vecās sistēmas ideoloģiskie pamati ar visiem tās radītājiem! Šī mērķa sasniegšana attaisno jebkurus līdzekļus. Protams, teorija ir viena, bet kā to izdarīt praksē ir pavisam cits jautājums...''
                                                         Mets Koels.