Ā.Hitlera politiskais testaments( tulkojums)

(Tulkojums no angļu valodas)

Fīrera sekretārs

Reishleiters Martins Bormans

Fīrera galvenajā mītnē
27.04.45.

A. god. admirāli!

   Tā kā - visu mūsu divīziju prombūtnes dēļ - mūsu situācija liekas bezcerīga - Fīrers pagājušā naktī nodiktēja klāt pievienoto politisko testamentu.

Heil Hitler!

Iniciālis H.

Mans politiskais testaments

   Vairāk nekā trīsdesmit gadi ir pagājuši kopš 1914. gada, kad es kā brīvprātīgais devu savu pieticīgo ieguldījumu pirmajā pasaules karā, kas tika uzspiests Reiham.

   Šajās pēdējās trijās desmitgadēs vienīgi mīlestība un uzticība manai tautai ir virzījušas katru manu domu un darbību, un visu dzīvi.Tās deva man spēku pieņemt sarežģītus lēmumus - tādus, kuriem līdzīgus nav nācies pieņemt nevienam mirstīgajam pirms manis. Es esmu izsmēlis savu laiku, savu spēku un savu veselību šajās pēdējās trīs desmitgadēs.

   Tā nav patiesība, ka es vai jebkurš cits Vācijā būtu gribējis karu 1939.gadā. To vēlējās un inscenēja tikai tie starptautiskie politiķi, kas bija vai nu žīdu izcelsmes, vai arī darbojas žīdu interesēs. Es esmu izteicis pārāk daudz priekšlikumu ieroču kontrolei un ierobežošanai, lai turpmākās paaudzes varētu tos jebkad noliegt un lai varētu uzlikt man atbildību par šī kara izcelšanos. Bez tam - pēc pirmā traģiskā pasaules kara - es nekad negribēju otru karu pret Angliju, nemaz nerunājot par Savienotajām Valstīm.

  Paies gadsimti, bet no mūsu pilsētu un mūsu pieminekļu drupām atkal celsies naids pret to tautu, kurai - visu analizējot - mus ir jāpateicas par to visu: starptautiskajai žīdu kopībai un viņu palīgiem!
 
  Pat trīs dienas pirms Vācijas - Polijas kara izcelšanās es ierosināju britu vēstniekam Berlīnē risinājumu Vācijas - Polijas problēmai - līdzīgu tam, kā Zāras reģiona gadījumā starptautiskajā kontrolē. Arī šo piedāvājumu nav iespējams noliegt. Tas tika noraidīts vienīgi tāpēc, ka vadošās aprindas Anglijas politikā gribēja šo karu - daļēji biznesa interešu dēļ un daļēji tādēļ, ka viņus uz to musināja starptautiskās žīdu kopības propaganda.

 Bet man nav šaubu par to, ka ja Eiropas tautas atkal tiks uzskatītas vienīgi par akciju paketēm, kas pieder starptautiskajiem finanšu konspiratoriem, tad visa atbildība par šo slepkavniecisko cīņu gulstas uz tās īstajiem vaininiekiem: žīdiem. Bez tam es neesmu atstājis šaubās par to, ka šajā laikā miljoniem āriešu izcelsmes eiropiešu bērniem nāksies mirt bada nāvē un simtiem tūkstošu sieviešu un bērnu sadegs pilsētās un ies bojā no bumbām, īstajiem vaininiekiem nesamaksājot par savu vainu, pat ne cilvēcīgākos veidos.

   Pēc sešu gadu ilgas cīņas, kas kādreiz, par spīti visām neveiksmēm, ieies vēsturē kā viens no slavenākajiem un drošsirdīgākajiem pierādījumiem vienas tautas gribai uz dzīvi, es nevaru atstāt pilsētu, kas ir šī Reiha galvaspilsēta, jo mūsu spēki ir nesamērīgi, lai ilgāku laiku noturētos pretī ienaidnieku uzbrukumam šajā konkrētajā vietā, un pretestību lēnām saārda ļaudis, kas maldās un kuriem nav rakstura stingrības, es vēlos dalīties liktenī ar miljoniem citu, paliekot šajā pilsētā. Bez tam es nevēlos krist rokās ienaidniekam, kuriem vajadzīgs jauns teātris, pēc žīdu iestudējuma, lai izklaidētu viņu apstulbinātās masas.

  Tāpēc es esmu nolēmis palikt Berlīnē un pēc manas brīvas gribas izvēlēties nāvi tajā brīdī, kad es vairs nespēšu turpināt darboties kā Fīrers un Kanclers. Es mirstu ar prieku sirdī par mūsu kareivju milzīgajiem pūliņiem frontē un mūsu sieviešu milzīgajiem pūliņiem mājās, par mūsu zemnieku un strādnieku sasniegumiem un par mūsu jaunatnes, kas nes manu vārdu (Hitlera jaunieši), bezprecedenta pūliņiem.

  Ir pats par sevi saprotams, ka es pateicos viņiem no visas sirds kā arī tas, ka es vēlos, lai viņi neatsakās no cīņas jebkādos apstākļos, bet, neatkarīgi no tā, kur viņi ir, lai viņi turpina cīnīties pret savas tēvzemes ienaidniekiem, paliekot uzticīgi lielā Klauzevica doktrīnām. No mūsu kareivju nestajiem upuriem un no manām paša  ciešajām saitēm ar viņiem līdz nāvei. Kādu dienu Vācijas vēsturē izdīgs sēklas Nacionālsociālisma kustības spožai atdzimšanai un līdz ar to patiesas tautas kopienas izveidei.

  Daudzi ļoti bezbailīgi vīri un sievas ir nolēmuši palikt ar mani līdz pašām beigām. Es esmu lūdzis un visbeidzot pat pavēlējis viņiem to nedarīt, un tā vietā piedalīties mūsu nācijas cīņas turpināšanā. Es lūdzu Armijas, Kara flotes un Gaisa spēku komandieriem stiprināt mūsu kareivju pretestības garu nacionālsociālismā ar visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem, īpaši norādot uz faktu, ka arī es, kā šīs kustības dibinātājs un radītājs, devu priekšroku iet nāvē, nevis gļēvi ļaut sevi gāzt vai pat kapitulēt.

  Lai reiz vācu virsnieku goda kodeksā tiek ierakstīts tas, kas tā jau ir Kara flotes gadījumā, ka kādas pilsētas teritorijas atdošana pretiniekiem nav iespējama, un ka jo sevišķi komandieriem ir jārada spožs piemērs, pilnā uzticībā izpildot savu pienākumu līdz pat nāvei.



Politiskā testamenta otrā daļa.

  Pirms es mirstu, es izslēdzu reihsmaršalu H.Geringu no partijas un atsaucu visas tiesības, kas varētu izrietēt no mana 1941. gada 29.jūnija paziņojuma. Viņa vietā ieceļu admirāli Dēnicu par reihsprezidentu un Vermahta virspavēlnieku.

   Pirms es mirstu, es izslēdzu bijušo SS reihsfīreru un reihsministru Heinrihu Himeru no partijas, kā arī visiem valdības amatiem. Viņa vietā es ieceļu gauleiteru Karlu Hanki par SS reihsfīreru un Vācijas policijas priekšnieku un gauleiteru Paulu Gīsleru par iekšlietu reihsministru.

  Gērings un Himlers, ar savām slepenajām sarunām ar ienaidnieku, kuras viņi veda bez manas ziņas un pret manu gribu, un ar savu nelikumīgo mēģinājumu sagrābt varu valstī, ir nodarījuši neizmērojamu kaitējumu šai zemei un visai tautai, nemaz nerunājot par neuzticību man.

  Lai dotu vācu tautai valdību, kas sastāv no godavīriem, valdību, kas izpildīs pienākumu turpināt karu ar visiem pieejamiem līdzekļiem, es ieceļu par nācijas vadoņiem šādus jaunā kabineta locekļus:

Reihsprezidents              -Dēnics
Kanclers                         -Gēbelss
Partijas ministrs              - Bormans
Ārlietu ministrs                -Seiss-Inkvarts
Iekšlietu ministrs             -guleiters Gīslers
Kara ministrs                  -Dēnics
Armijas virspavēlnieks      -Šorners
Kara flotes virspavēlnieks  -Dēnics
Gaisa spēku virspavēlnieks-Greims
SS reihsfīres,
Vācijas policijas priekšnieks - guleiters Hanke
Ekonomika                       -Finks
Lauksaimniecība               -Bake
Tieslietas                          -Tīraks
Kultūra                             -Dr. Šēls
Propaganda                      -Dr. Naumans
Finanses                          -Šverins - Krosigs
Darbs                               -Hupfauers
Bruņojums                        -Zaurs
Vācijas darba frontes vadītājs un
Reihskabineta loceklis       -reihsministrs Dr. Lejs

  Kaut arī daudzi no šiem vīriem, kā Martins Bormans, Gēbelss u.c., ieskaitot viņu sievas, ieradās pie manis pēc savas brīvas gribas un atteicās pamest galvaspilsētu jebkuros apstākļos, būdami gatavi mirt kopā ar mani, man jālūdz viņus klausīt manam lūgumam un šai gadījumā stādīt nācijas intereses augstāk par savām jūtām. Caur savu darbu un uzticību viņi būs tikpat tuvi man kā biedri pēc manas nāves, cik, kā es ceru, mans gars būs tuvs viņiem un vienmēr pavadīs viņus. Lai viņi ir stingri, bet nekad nav netaisni, lai viņi, pirmkārt, nekad neļauj bailēm kļūt par savu padomdevēju, un lai viņi stāda nācijas godu pāri visam citam virs zemes. Visbeidzot, lai viņi apzinās, ka mūsu misija - nacionālsociālistiskas valsts būvniecība- pārstāv nākamo gadsimtu darbu, kas ikvienam un katram uzliek par pienākumu kalpot kopīgajām interesēm pāri personīgajām interesēm. Es prasu visiem vāciešiem, visiem nacionālsociālistiem, vīriem un sievām, un visiem armijas kareivjiem, lai viņi ir līdz nāvei uzticīgi un paklausīgi jaunajai valdībai un tās prezidentam.

  Un pāri visam es uzlieku par pienākumu nācijas vadoņiem un viņu piekritējiem uzturēt rases likumus bez mazākās piekāpšanās un turpināt nesaudzīgo pretestību pret visu pasaules tautu indētāju - starptautisko žīdu kopību.

Izdots Berlīnē, 1945.gada 29.aprīlī

Liecinieki: (nesalasāms) 

Pulksten 4